Domas par Latviju 2010-2012

Nu tad tikai tagad – oktobra otrajā pusē – beidzas tā jezga, kurai sākums bija ex-prezidenta Zatlera rīkojums nr.2: atlaist Saeimu. Viennozīmīgi- ir. Rezultāti vēl jāpagaida.

Un rezultātus sagaidīsim. Patreiz priecājos – ka Latvija šo gadu noslēgs jau citādākā gaisotnē, nekā vēl tika domāts ap iepriekšējo Jauno Gadu. Lai gan- rezultāts būs manāms vien nākamajā pavasarī.

Pirmā un uz reizi pamanāmā lieta – ir "svaigas asinis" augstākajā Valsts pārvaldē. Apritē nāk jaunā paaudze, tā – kura padomju laikos vien pamatskolas klasēs gājusi. Un ir brīva (brīvāki) no dažiem post-padomju vējojumiem prātos. No mantas raušanas sindroma, no gaidīšanas "kad visu valsts iedos", no vēlmes visu prihvatizēt. Teju kā bībelē, kur tas "sižets" par 40 gadu vazāšanos pa tuksnesi, lai atbrīvotos no "vergu sindroma". No pirminētā termiņa pusceļs noiets...

Laikam kādas pārbīdes arī politikas atkarībā no dažiem "naudas maisiem". Vismaz samazināsies šāda atkarība... jādomā, pamazām ejam ārā no Latvijas "oligarhu laikmeta" (varbūt tā šo periodu nosauks kādi vēstures pētnieki nākotnē). Arī tamdēļ, ka Latvijā vairs nav ko dalīt.

Ir mums arī "nabago-plukatu" galā kāda post-padomju palieka. Mūžīgā neapmierinātība un tāda uzfrizēta zākāšanās par visu apkārt. Un "vadošās struktūras" ir reti pateicīgs mērķis šādām t.s. aktivitātēm. Protams, uz pasaules nav valsts – kur nebūtu nekādas problēmas vai lietas, kas prasa risinājumu. Arīdzan mūžam mainīgā pasaule pasviež aizvien jaunus un jaunus izaicinājumus. Tostarp daži neiztur kārdinājumu pārbaudi uz naudu un varu. Sabiedrība vēl nav tikusi vaļā no šādām ambīcijām. Šķietas, kādu laiku "naudas un varas bubulis" vismaz dažos prātos vēl turēsies ilgi.

Lai arī Zatlera kunga nr.2 rīkojums iesākumā deva tādas dažas "4. atmodas" vējojumus, tomēr – visas pārmaiņas to riņķi ir nogājušas. Ar jaunu sauso atlikumu, ko manīsim jau pavisam drīz. Latvija tomēr šodien ir savādāka.

Vai ne?

Birkas: 2011, latvija.